NAV SĪKU DARBU
Julvius J. raksta Portālā Julvius Facebook
Veltīgi ir gaidīt kādus īpašus pārbaudījumus. Parastajā, pelēkajā ikdienā vajag saskatīt mīlestības darbus, bet dzīvot viegli esošajā dienā – tā, lūk, ir tā galvenā pazīme. Mīlestības dzīvi dzīvojošam visparastākās dienas visparastākajā darbā ir jābūt par garīgu vienojošo posmu ar visu apkārtējo.

Tu esi izvēlējies to ceļu, jūtu un domu varonība dzīvo nevis sapņos un ideālos vai fantāzijās, bet pelēkās ikdienas darbos. Tālab uzmanīgi apgūsti jebkurus mazos dzīves faktus – tās ir sīkas gara universitātes, kuras katram cilvēkam mēdz būt simtiem reižu viņa ikdienas gaitā.
Iemācies to cilvēku, kuri vēlas iet vienā solī ar savu laikmetīgumu, pirmo likumu: NAV SĪKU DARBU. Jebkurš darbs ir vai nu Dzīves apliecinājums – un tad tā ir sadarbība ar To. Vai nu tas ir nīkulīga doma par sevi, tātad galvenā esības likuma uz Zemes neizpratne un atteikšanās no tā: viss ir tevī pašā, un viss ir  visu kopējam labumam, jo viss ir – mīlestība. Cilvēka eksistēšana bez šīs izpratnes ir nevīžīgs egoisms tīrā veidā.

Pierodi katru tobrīd darāmo darbu veikt kā pašu svarīgāko. Pierodi nepārcensties ar piparu pievienošanu savas dienas darbu labajiem nodomiem. Ar to tu apgrūtināsi ne tikai sevi, bet arī visus tos, kas tev apkārt.
Tiecoties pēc kaut kā augstāka, nevar jaukt mietpilsoņa jēdzienu ar viedo. Ne jau tas ir viedais un varonis, kurš vienreiz paveicis lielu varoņdarbu. Bet tas, kurš ir sapratis, ka viņa personīgā darba diena arī ir pats lielākais, ko cilvēkam ir devusi Dzīve.

Katra cilvēka dzīvē pienāk brīži, kad viņš sāk no citas puses izvērtēt dzīves notikumus. Visi mēs maināmies, ja virzāmies uz priekšu. Bet ne jau svarīgākais ir tas fakts, ka maināmies, bet KĀ ieejam mūs mainošajā Dzīves kustībā. Ja mēs ar mieru un pašsavaldīšanos sagaidām ārējos notikumus, kurus sastopam dienas gaitā, mēs varam tajos saklausīt priekš sevis zināšanas tam brīdim, kad Dzīves stunda sitīs. Mēs varam ieraudzīt nepārtraukto Visuma kustību, apzināt sevi kā tā sastāvdaļu un izprast, cik dziļi mēs esam saistīti ar visu tā kustību.

K.Antarova „PRIEKA ZINĀTNE”